Beļģijas valoda. Kādas valodas runā Beļģijā?

Beļģija ir tirdzniecības ceļu šķērsojums starp daudzām Eiropas valstīm - galvenokārt Lielbritāniju, Vāciju un Franciju. Turklāt Beļģijas preces ir pamatoti slavenas ar augstu kvalitāti. Flandrijā (Beļģijas ziemeļu rajons) ārējā tirdzniecība vienmēr ir bijusi galvenā prioritāte. Tāpēc Beļģijas izglītība sniedz universitāšu absolventiem tik plašas iespējas.

Beļģijas valodas. Vai ir kāda Beļģijas valoda?

Daudziem pretendentiem ir jautājums, kādas citas valodas izmanto Beļģijas iedzīvotāji. Vai ir pietiekami, lai šajā valstī mācītos tikai Beļģijas valodu? Faktiski jebkurā šīs valsts izglītības iestādē mācības notiek angļu, franču un flāmu valodā. Izglītības iestādes Beļģijā ilgu laiku vilcinājās, nezinādams, kurš izglītības standarts būtu vēlams.

Tādējādi tajos rajonos, kur dominē franču valodā runājošie iedzīvotāji, palma tika pārvietota uz Francijas sistēmu. Tajā pašā vietā, kur bieži tiek izmantota flāmu valoda - holandiešu valoda. Faktiski vietējie iedzīvotāji neizmanto Beļģijas valodu. Vai tas patiešām pastāv? Atbilde ir nē. Šeit viņi sazinās angļu, vācu, franču un holandiešu valodā. Arī Valonijas valodas un flāmu valodas Briseles dialekta gaitā.

Kāda veida cilvēki dzīvo Beļģijā?

Beļģijai frāze "viena valsts - viens cilvēks" nevar būt taisnīga. Šeit lielākā daļa iedzīvotāju ir valonijas un flāmu grupas. Taču Beļģijas valodu šajā valstī neizmanto. Valonijas pārsvarā sazinās franču dialektā, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai pieder arī literārie franči.

Flāmu cilvēki ikdienā lieto holandiešu dialektu. Faktiski katram Beļģijas ciemam ir savs dialekts, tāpēc pat vienā valstī var būt pārpratums starp iedzīvotājiem. Tāpēc Beļģijas valoda Beļģijā ir nekas vairāk kā mīts.

Lai iegūtu darbu Beļģijā, ir nepieciešama flāmu (holandiešu) valoda, kā arī franču valoda. Jums nav jāzina Beļģijas valoda, tā neeksistē. Patiesībā franču valodā runājošie beļģi nekad nav bijuši īpaši entuziastiski mācīties flāmu. Problēmu pastiprināja arī fakts, ka flāmu iemītniekiem vienmēr bija grūti ticēt valoņu nevēlēšanās mācīties holandiešus.

Vai Beļģijas valoda ir nepieciešama flāmu valodā?

Flāmu daļas Beļģijas iedzīvotāju pārstāvji ir pārliecināti, ka viņi runā vietējā holandiešu valodā. Bet patiesībā tas ir tālu no lietas. Viņu valoda ir neviendabīgu dialektu kopums, un tie ir tik atšķirīgi, ka Rietumflandrijas iedzīvotājs, visticamāk, nesaprot flemish no Limburgas apgabala. Nebija vairs nekādu debatēm par to, kādai jābūt Beļģijas valodai.

Studenti apgūst holandiešu holandiešu valodu, kam jābūt ikdienas komunikācijas līdzekļu vispārējai funkcijai. Vēl viena atšķirība starp flāmu un īstiem holandiešiem ir viņu nepatika pret franču valodu. Francijas izcelsmes aizņemto vārdu vietā viņi cenšas izmantot angļu vai holandiešu analogus.

Valonijas valoda

Kādu laiku Beļģijas dienvidu apgabalā dzīvoja koka ķeltu cilts. Tās iedzīvotāji izveidoja savu franču valodas versiju. Šis dialekts bija savāds ķeltu un latīņu vārdu maisījums. Tāpēc Valonijas valoda ir viena no franču valodas dialektiem.

Šobrīd praktiski pielīdzina tīru valoniešu valodu. Valooni runā galvenokārt franču valodā. Tādēļ jautājums par to, kur viņi runā beļģu valodā, nav pilnīgi pareizi. Galu galā, divām etniskām grupām, kas dzīvo Beļģijas teritorijā, Valonijas un Flemingā, ir savi vārdi.

Briseles akcents

Papildus Flandrijai un Valonijai Beļģijā atrodas trešais administratīvais apgabals - Briselē. Lielākā daļa tās iedzīvotāju sazinās franču valodā. Pašlaik visizplatītākais ir Briseles dialekts, kur sazina vietējie iedzīvotāji. Tā ir flāmu valoda, kas ietver spāņu un franču valodas.