Kā pareizi "kleita" vai "valkā"? Pareiza vārdu piemēri teikumā

Daudzi cilvēki neredz atšķirību, kāda veida darbības vārds ir jāizmanto konkrētā kontekstā - "kleita" vai "valkā". Daudzi pat domā, ka tiem vispār nav vajadzīgi nekādi noteikumi, paskaidrojumi un precizējumi. Pēc viņu domām, "valkājot cepuri" vai "laižot cepuri" izklausās savādāk, bet rezultāts joprojām būs tāds pats.

Vārdnīca Ushakov par darbības vārdu "kleita" un "valkāt"

In "Explanatory Dictionary" Ushakov sniedza šādu paskaidrojumu par darbības vārdu "kleita":

1. Saģērbt - apģērbt kādu vai kaut ko kāda veida drēbes. Piemēram: "Kleita māksliniekus kostīmos."
2. Kleita - nozīmē, lai sedz vai sakrata kaut ko par siltumu. Piemēram, aprīkot zirgu ar segu, lai kleita slimnieku ar segu.
3. Formulārajā nozīmē "kleita" - tas nozīmē aptverošu, aptverošu, aptverošu. Piemēri ir grafiskas izpausmes-metaforas: "Ziema uzpeldēja zemi ar visām sniega nogurumiem" vai "Koki apšļāva lazdu ar mežģīņu ēnas".
4. Apģērbs plaša vārda nozīmē nozīmē nodrošināt kādu ar drēbēm, palīdzēt visu veidu apģērbu iepirkšanā. Piemēram: "Tātad viņa mēģināja ģērbties ģimenē, ka viņa strādāja nenogurstoši."

Par darbības vārdu "valkāt" Ushakov raksta:

1. Lai uzvilktu - velciet, pārklājiet, velciet drēbes, daļu drēbju vai gultas pārklāju, segu, audumu, lai paslēptu no aukstuma, lietus vai vēja, vai paslēptu, slēptu kailumu. Piemēri: "Tiklīdz ir lietus - neaizmirstiet uzvilkt kapuci!", "Viedā meitene uzlika tīklu - un nebija kaila vai tērpta!"
2. Uzlikt - kaut ko stādīt kaut ko. "Put pīle uz pīlēm par spīti - un uz tā uguns, ļaujiet tam kļūt labākam!"

Pārnēsāmais vārda "uzvelk" nozīme

Daži valodnieki apgalvo, ka vārds "uzvilkt" nav tik polisemantisks kā tā paronīms "kleita". Mors, tas definē tikai konkrētas darbības, un figurālā nozīmē to izmantot nav iespējams.

Tomēr tas nav pilnīgi taisnība. Darbības vārds "uzlikt" var kalpot kā daļa no izteiciena-metaforas, kad notiek dzīvās dabas animācija vai cilvēka darbības nodošana uz to.

Piemēri šādiem priekšlikumiem ir šādi: "Bērzi uzliek saviem auskarēņiem tā, it kā viņi būtu jaunavas izdošanai" vai "Es novietoju no sniega aitādas mēteli, piemēram, vecs vectēvs, stāvēdams pie viņas, squeaking."

Pievērsīsimies Rosenthal

Skolā skolotāji izskaidro "kleitas" un "valkāšanas" lietošanu, pamatojoties uz šādiem Rosentāla izskaidrojumiem: kaut ko vai kaut ko klej uz kaut kādu (vai kaut ko, piemēram, lelli, līķi, zīmējumus) Tad kādam.

Tas ir, jūs varat apģērbt vai apģērbt savu dēlu jakā, līgavaini kāzu kleitā, ar lakotu roku. Bet jūs varat kaut ko nodot kādam vai kaut ko: viņa dēla jaka, kāzu kleita līgavai, cimda uz rokām. Pat frāzes teikums ir dota: "Vectēvs ir ģērbies, viņa valkā aitādas mēteli".

Antonīmi mums palīdz!

Daži cilvēki, saskaroties ar dilemmu, piemēram, saucot "ielieciet" vai "ielieciet mēteli", nāca klajā ar vienkāršu veidu, kā izvēlēties pareizo iespēju. Izrādās, ka var izmantot šo vārdu antonīmus.

Vārds ar vārdu "kleita" pretēju nozīmi būs darbība "izģērbties", un vārda "valkāt" antonīmu uzskata par "pacelšanos". Tā kā frāze "kažokādas izģērbšana" ir bezjēdzīga, protams, nav iespējams valkāt mēteli.

Tādā pašā veidā jūs varat izvēlēties pareizo izvēli starp diviem izteicieniem: "uzlīmēt uz brillēm" vai "uzlikt brilles". Vai es varu izģērbt brilles? Protams, nē! Tāpēc ir pareizi apsvērt otro iespēju - valkāt brilles.

Tas ir šis izskaidrojums, ka saturs ir vismodernākie cilvēki, uzskatot to par visvieglāk un pareizi.

Semantiskā sajukums

Būtībā vārdu "apģērba" vai "valkāšanas" izmantošana bieži vien nesekmē sajukuma izpratni. Lai gan šī iespēja pastāv, ja, piemēram, saruna ir par lelli-pētersīļiem, kas, tāpat kā cimdi, tiek nodota rokām.

Priekšlikums valkāt lelli-pētersīļus nozīmē, ka kucēnam vajadzētu būt jaunām drēbēm: nomainīt cepuri, mest apmetni vai sašūt lakatu. Bet lūgums valkāt lelli jau nozīmē, ka jums ir jāvelk pētersīļi uz rokām un jābūt gataviem darbam. Tātad šajā situācijā vārdu "apģērba" vai "valkāšanas" izmantošana būtiski maina jau teikto nozīmi.

Tas var notikt arī tad, ja runa ir par vārdiem "apdedzinātas" vai "kauna olas", jo tās var arī uzvilkt kaut ko un novietot uz pole vai pole.

Humors krievu valodas nodarbībās

Kā jūs zināt, tīņi vienmēr ir bijusi nihilista visos vecumos. Vairums ar entuziasmu uztver naidīgi visus vispārpieņemtos noteikumus. Un, protams, viņi cenšas pierādīt, ka vārdi "kleita" un "ielieciet" ir gandrīz identiski, tāpēc nav jēgas izprast, kura no tām būtu jāizmanto vienā vai otrā lietā.

Skolotājam jākļūst par mākslinieku, stāstītāju stundās, lai spētu meistarīgi vadīt diskusiju, izvēlēties neapgāžamus pierādījumus, loģiski pierādīt vajadzību pēc zināšanām par krievu valodas noteikumiem. Un viņam ir jābūt ... humoristam.

Galu galā, humors, iespējams, ir visspēcīgākais ierocis pret neziņu. Un pat tad, ja pasniedzēja teicis, tas nebūs ļoti ticams, bet viņas tēlainība pametēs "iecirtums" uz visiem laikiem. Pateicoties smieklīgajam "attēlam", ko radījis gudra skolotāja iztēle, studenti sapratīs, ka starp vārdiem "kleita" un "valkā" ir atšķirība, un liela.

Apģērba cāļa

Neskaidrības par šo divu darbības vārdu lietošanu ir saistītas ar faktu, ka abi vārdi ir viena sakne. Tomēr vārdam "valkāt" ir vairāk nozīmju. Līdz ar apģērba aplicēšanas procesu tā tomēr var ietvert "stādīšanas" nozīmi, piemēram, ar asaru vai maksimumu. Stāsts, kas padarīs bērnus smiekli un paliek viņu atmiņā, balstās tikai uz šo vārda "valkāt" polisēmiju.

Vienā no studentu pikniku kompānijā bija jauns vīrietis, kas saprata visu burtiski. Viņa vārds bija Hernando, viņš bija meksikietis. Puiši nolēma gatavot vistu uz skuju.

Kad ugunskurs ugunā ugunskrējienā sajūsmā, par pārtikas sagatavošanu atbildīgā persona sacīja Hernando: "Kleita vistu - tas ir siksna!" Puisis, kuram lūgums tika izteikts, pamāja galvai un aizgāja prom no galda, kur bija izejviela.

Viņš prombūtnē ilgu laiku. Bet, kad viņš atgriezās ar vistu viņa rokās, draudzīgs smieklis tikko izpūst apkārtni! Vistas bija valkātas ādas cepurīte, tās jostasvieta dekorēta ar svārkiem ar siksnām - sava veida sarafans, kas izgatavots no viena no koķetēm sievietes skolnieka šifona šallēm, un kāju celmi bija iepildīti kādas čības.

Tas, kurš Hernando deva rīkojumu "kleita vistas", visvairāk tika sašutināts, jo tas bija viņa vāciņš un viņa čības, ko sabojāja stulba meksika. Bet viņš mierīgi atbildēja, ka viņš pilnīgi izpildījis pieprasījumu: vistas uzvilkt, lai viņai apģērbtu kādu apģērbu. Viņš jau zina krievu valodu!

Protams, sākumā pasūtījums viņam šķita nedaudz savāds. Bet viņš to pamatoja šādi: iepazinies ar kādu krievu muitu, jauneklis neuztrauca par viņu pārsteigšanu. Piemēram, kokolās cilvēki saģērbjas dažādu dzīvnieku ādās, dekorējot Ziemassvētku eglītes Jaunajam gadam. Varbūt vēl ir kāda savdabība, kad pirms cepšanas vajadzētu saģērbt vistu?

Ioniskā noteikumu ilustrācija palīdz labāk iegaumēt

Starp citu, pēc tik smieklīga stāsta skolotājs var attēlot bērniem attēlus ar parakstiem: vienu attēlu, kurā parādīta "gudra" vējš, un zem tā frāze "cāļu mērīšana drēbēs" un otrais zīmējums ar liemeni uz šķidruma, saskaņā ar kuru ir rakstīts: " Ielieciet vistu uz skuju. "

Pēc šādas humoristiskas un vizuālas ietekmes puiši nekad netiks sajaukti, ko teikt: "kleita" vai "valkā". Kleita uz vistas, vāciņu un čības - šis attēls noteikti tiks atgādināts!

Kad mēs sakām "tērpušies"?

Tāpēc ir pienācis laiks izskatīt definīcijas, kas veidotas no darbībām. Jāatceras, ka vārdu "kleita" lieto tikai attiecībā uz dzīviem priekšmetiem vai nedzīvu, bet kam ir personas pazīmes (līķis, lelle, zīmējums, manekens). Kā minēts iepriekš, dažreiz šis vārds parādās metaforās ar animētiem negritas dabas objektiem - tie tiek attiecināti uz dzīvo būtņu spējām.

Līdz ar to vārds "apģērbts" var kalpot arī kā tikai dzīvas būtnes definīcija vai cilvēka iztēles animācija. Apģērbts vīrietis, tērpta dāma, mājas, kas ir apģērbtas sniega cepurēs, ir piemēri vārda "tērpušies" lietošanai.

Kaut gan pasakās var apģērbt varoņus (atdzīvināt neplīvus priekšmetus parastajā dzīvē): tas ir galds, gulta un citas lietas.

"Svinīgā galdžīnā apģērbta galda lepni izskatījās uz kaimiņiem" vai "Tēva fotogrāfs, kas tērpēts gudrā rāmī, kurš līdz šim bija izkliedzis skapī, bija ļoti apmierināts ar šīm izmaiņām savā liktenī".

"Pārģērbts cimds", "valkā cimdu" - cik labi?

Attiecībā uz dzīviem objektiem jāizmanto "uzlikto" definīcija. Tas nozīmē, ka uzvalks nav apģērbts, bet tikai uzlikts. Tas pats attiecas uz vārdiem "brilles", "svārki", "mētelis", "cepure" un citi, kas apzīmē priekšmetus, kas tiek lietoti.

Klasē var izmantot piemēru ar cimdu, izskaidrojot semantisko atšķirību starp definīcijām "apģērbts" un "apvilkt". Lai labāk iegaumētu, skolēniem var dot bildes ar parakstiem. Un viens no tiem būs uzticams - ar parakstu "valkājot cimdu". Bet frāzei "tērpta cimda" parakstītais attēls būs humoristisks - uz cimda, vai drīzāk, uz viena no viņas pirkstiem, cepure ir uzlikta un šalli ir piesaistīti.

Frāze "ģērbtu cimdu" var pastāvēt tikai pasakā vai fantastiskā stāstā, kur piederums ir dzīvs, var uzposties, runāt, domāt. Piemēram, daži sievietes uz cimdiem piestiprina gredzenus. Un tāpēc šis fantastiskais gabals ļauj izmantot šo frāzi: par vienu cimdu saimniece uzvalkā gredzenu uz augšu, bet otrā - nē. Un "tērpta cimda", ar zelta jostu, kas rotāta ar dimantu, nogurina māsu, kas "ir spiesta iziet ārā ar gaismu". Beigās šis stāsts var būt tāds, ka saimniece zaudē vienu cimdu - vienu, kas bija "izģērbusies". "Rich cimds" ir laimīgs - tagad viņa vairs nepieļauj šo kaitinošo ubagotāju blakus viņai! Tomēr viņa ir nelaimīgā situācijā: mīļākā, atradusi zaudējumus un sadedzinājusi, miskas atkritumu konteinerā iemest muļķu.