Kopsavilkums par "Dziesmas par tirgotāju Kalashnikovu": nekas paliek bez soda

"Dziesma ...", kas rakstīta 1837. gadā, tika stilizēta kā tautas eiks, par ko tā bija M.Ju. Leronotovs ļoti atzinīgi novērtēja slavophiles. Šeit tas ir - ilgi gaidītā atgriešanās pie nacionālajām saknēm. Šeit jūs varat dzirdēt patiešām populāru runu zem guslar melodijām.

Dziesma

"Dziesma sākas ..." ar guslāru pievilcību karalim Ivanam Vasiljevičam ar vēstījumu, ka viņa runā par savu mīļo tsaristu oprichniku un drosmīgo tirgotāju Kalashnikovu. Vecā salocītā dziesma jau dzirdēja cilvēki un bojāri. Un bijušais Romodanovskis ar savu baltu sievu ārstēja viņus, un viņi viņu ārstēja ar medu, un tika uzvilkts dvielis, kas nijās tikai ar zīdu. Šajā melodijā ir tikai norāde par īsu saturu "Dziesma par tirgotāju Kalashnikovu"

Pirmā nodaļa: pie ķēniņa svētkiem

Viņa pilī nav zem saules gaismas, ne zem skaidrās debesīs, un ēdnīcā svētki atrodas briesmīgā ķēniņā, kad Ivans bija pie Vasiljeviča. Un apkārt viņam ir mācekļi, prinči un boyāri un oprichniks. Karalis priecājās. Visi pieprasa mums ielej vīnu. Ikviens dzer un slavē ķēniņu, tikai viens jaunais oprichnik neēd, nedzer, viņa galva uz krūtīm ir nolaista un doma domā spēcīga. Šis briesmīgais karalis pamanīja, izskatījās stingri - cīnītājs nepievērš uzmanību, karalis hit stick ar stick - atkal viņš nav dzirdējis neko. Šeit karalis runāja draudīgi, un jaunais karavīrs pamodās. Un ķēniņš jautāja, vai viņš nebija plānojis, kas noticis ar savu jauno kalpu Kiribejeviču, jo tas bija nepatīkams karaļa prieks aizbēgt no banketa. Un viņš ir lepns - no Malyuta Skuratova ģimenes. Svētkos sākas stāsts, ka daļēji būs kopsavilkums par "Dziesmu par tirgotāju Kalashnikovu".

Jaunā oprichnik runa

"Lai gan es nogriezu savam vergam nederīgu vergu, bet man nav prieka, es braucos ar savu zirgu un braucos apkārt Maskavā, jo es uzģērbušu, jūsu žēlastība nebūtu atņemta, un ar vērtni skaistu un svēta cepuri, visas meitenes ir pie manis, stāvot pie Izskatās vārti no Tes. Bet viens manā sirdī tiek atlaists, tas, kurš neredz uz mani, pagriežas prom, aizveras ar plīvuru no zīda. Krievijā vairs nav tik skaistuma. Tāpat kā gulbis, viņš pastaigās kā balodis, izskatās, saka, ka zēnu dzied. Viņas vaigi bija rozā, viņas vaigiem sāka mirdzēt, saules apledoja zariņus. No tās veida viņš ir no tirgotāja, un viņas vārds ir Alena Dmitrijevna. Vienkārši paskaties uz to, un man nav nepieciešams tērps Kamčatam, zelta sudrabs nav nepieciešams. Pirmajā, ar ko es varu izlikties ar panache? Pirms es gribu bagātināties ar bagātību? Tsar Sovereign, ļauj man dzīvot brīvā kazaku dzīvē un cīnīties ar vardarbīgu galvu. "

Pēkšņi mīlas zibspuldze turpina īsu saturu "Tirgotāju Kalashnikova dziesma". Briesmīgais karalis smējās, klausījās par atriebības runām. Jums vajadzīgs savācējs un bagātīgas dāvanas - tā nolemj valdnieks. Kiribejevičs bija dziļi sašutums: viņš ķildoties pirms ķēniņa, nepatika, ka Alena Dmitrijevna jau bija precējusies sieva un nekad viņu nesaņem. Kopsavilkums par "Dziesmas par tirgotāju Kalashnikovu" daļēji ir jauna oprichniku graujā atzīšanās.

Otrā nodaļa: jaunais tirgotājs Kalashnikovs

Slikta diena notika Tarovites tirgotājam. Pircēji neiejaucās savā veikalā. Viņš to noslēdza vakarā un atgriezās mājās. Bet viņš neatbilda saimniecei, neapsedza galdu. Kur viņa ir tik vēlu? Pēc vakara es devos uz baznīcu, bet neatgriezos. Un nakts ir ārā. Un tā, mīļotā sieva nonāk mājā - viņa ir vienkārši matains, ar saplētiem drēbēm, mākoņains. Viņa sašutumu sajūgās, sita savu vīra kājām un sūdzas: kā viņš pieķērās viņai pie Kiribejevičas ielas, apņēma, apsolīja dāvanas dārgie, un kaimiņi redzēja un smējās. "Atriebties par mani, mans dārgais vīrs, izņemot tevi, man nav aizsardzības pasaulē." Alena Dmitrijevna raudo ar asarām. Un Stepans Paramonovičs aicināja savus jaunākos brāļus un sacīja viņiem, ka, ja viņš nomira cīņā rītdien, tad brāļiem neļaujiet kautrīgam un arī cīnīties ar ļaundaru. Šajā nodaļā ir izskaidrotas godīgas jaunās ģimenes pazemotās izjūtas. Par šo stāsta "Dziesma par tirgotāja Kalashnikov", kuras īss saturs būs negodīgi turpinājums.

Trešā nodaļa: kaujas upē Maskavā

Saulīte vēl nebija uzcēlusi, notika tikai raudas dawn, jo attāli jaunie vīrieši sāka izmērīt ar saviem spēkiem, lai izklaidētu viens ar otru. Tad nāca briesmīgā ķēniņš, un ne tikai ar visiem uzticīgajiem kalpiem. Viņš lika mani apņemt vietu, lai cīnītos jautri ar sudraba ķēdi. Zvans bija uz labajiem mācekļiem, lai ķēniņš varētu būt izklaidējies izkļūt bez bailēm lokam. Karalis atlīdzinās to, kurš būs uzvarētājs. Pirmais bija jaunais Kiribejevičs. Karalis paklanījās pie jostas, aizbāza viņa kažoku, stūris rokturi pa labo pusi, viens staigāja apkārt, un neviens nāca pie viņa. Un viņš pļāpās - es viņam atlaidīšu, es žēlos. Bija pūļa, un iznāca Stepan Paramonovičs Kalashnikovs. Viņš paklanījās ķēniņam, baznīcām, krievu tautai. Viņš iztaisnoja plecus un uzlika cimdus - viņš bija labs kolēģis. Kiribejevičs lepojas, jautā, par ko viņš pasūcēs rekviju. Stepans Paramonovičs viņam atbild, ka viņš nepieder nevienas sievas, nakts laikā to neapkrāpj. Rekvīms obligāti tiks pasniegts, jo viņš izgāja uz vienu cīņu un pabeidz to līdz beigām.

Tas ir veids, kā guslar "The Song of Merchant Kalashnikov". Kopsavilkums kļūst aizvien saspringtāks. Kiribejeviča runa kļuva slikta. Viņi atkāpās klusi, sākās nežēlīga cīņa. Kiribejevičs bija pirmais, kurš uzbruka, tik daudz, ka asinis no viņa krūtīm izlijās no tirgotāju zēna. Bet Stepans Paramonovičs pulcējās ar spēku un iztecēja spēcīgu triecienu pret ienaidnieka galvu. Oprichnik tūlīt miris.

Karalis, aizmirsis savu solījumu, bija dusmīgs. Viņš piesauca sevi cīnītājam un apvainoja viņu ar visu smagumu: viņš bija nogalinājis vai nevēlēts, mīļais karalis kalpone. Un, dzirdēdams, ka cīnītājs to izdarīja pēc savas gribas, viņš solīja viņam savu karalisko prieku: asu asinātas asas asaras un galu uz frontālās vietas, lai to sagrieztu. Un ķēniņš neatstās savu ģimeni. Brāļi pārdos bez pienākumiem, un sievai un mazajiem bērniem tiks piešķirta nauda.

Izpilde

Tur, kur kājnieks staigā, gaidiet, tagad važs skumji sakaut, un jaunais tirgotājs un viņa brāļi mūžīgi saka proti, un lūdz domēt savu mīļo sievu un nepasakās bērniem par rūgtu skumjām. Un viņš lūdz brāļu tirgotāju pamāja savai mājā, draugus-biedrus un lūgt par savu grēcīgo dvēseli. Neapstrīdams beigas tuvojas. Šādā veidā izklausās "Dziesmu par pārsteidzošo tirgotāju Kalashnikovu", kura īss saturs runā par karaļa tirāniju. Un tirgotāju galva nokrita no klāja un tika apglabāta trīs ceļu krustcelēs. Un cilvēki iet caur savu kapu. Kurš pats šķērsosies, kurš dziedinās dziesmu.

Viņa darbs tika stilizēts zem tautas episkā Lermontova ("Dziesma par tirgotāju Kalashnikovu"). Kopsavilkums un pilnā versija attaisno tirgotāja atriebību par viņa ģimenes uzmākšanos.